Gala darbs

Esot auto fanam un sekojot tam līdzi, nespēju nepamanīt, ka vietnēm, kuras lasu saistībā ar auto, fotogrāfijas vienmēr izskatās kārdinoši skaistas un attēlo automašīnas īpaši spēcīgi. Pateicoties šim, es nolēmu mēģināt atkārtot šādu sniegumu, tikai to darot, pievērst lielu uzmanību krāsu spēlei. 

Iespaidojos no populāra auto foruma – „SpeedHunters” fotogrāfiem un viņu fotogrāfijām. Viņiem patiešām izdodas automašīnas un sacīkšu garu uzķert ideāli un vēlējos pamēģināt izdarīt to pašu ar savu auto, kaut tas nemaz nav tik sportisks. Iespaidojos un aplūkoju fotogrāfijas no "The Speed Hunters" (http://speedhunters.com/) 

Uztveru fotogrāfiju, kā tādu lietu kuru var darīt katrs un nekas nav jāzina, lai to darītu. Taču lai fotografētu profesionāli ir jāzina ļoti daudz par gaismu, krāsām, kompozīciju un daudzām citām lietām. Jāsaka, ka man nepatīk tas, ka daudzi fotogrāfi cenšoties būt oriģināli nonāk pie ļoti brutālām, vai pat nesaprotamām fotogrāfijām un dēvē, ka tām esot kontekstuāla un idejiska vērtība. Manā uztverē, fotogrāfija ir un vienmēr paliks vizuālai pievilcībai. Tā ir divdimensiāla plakne, kurai nevajadzētu izraisīt problēmas to saprast, vai pārlieku lielas pārdomas, jo fotogrāfija ir jābauda, nevis jāmoca prāts ar to kas bildē attēlots, vai kāda bija slēptā doma. Šis uzskats par fotogrāfiju mani novedis pie mana gala darba izpildes pēc vairāk, vai mazāk saviem uzskatiem par fotogrāfiju.

Tad nu lūk, ir mans mēģinājums izdarīt ko līdzīgu šiem "Speedhunters" fotogrāfiem ar personīgo auto:

Cilvēka dažādība

Izvēlējos attēlot cilvēka dažādību. Cilvēkam piemīt tik daudz īpašības un rakstura izpausmes, ka tā šķita interesanta lieta kuru attēlot. Cilvēka raksturs, garastāvoklis, apstākļi ietekmē tik daudz, ka šķiet interesanti to attēlot fotogrāfijās. Izvēlējos vienu cilvēku un attēloju to dažādās dzīves situācijās, dažādos rakursos salīdzinoši īsā laika sprīdī, lūk kas izdevās: 

Attēlota kā pieklājīga, priecīga, bet apzinīga skolniece.

Jūrniece, paklausīga, spēcīga, valdonīga.

Smaidīga, kautrīga, gudra biznesa sieviete.

Šī bilde atgādina filmu "Amelie". Filmas vāciņš formēts līdzīgās krāsās. Iespējams bildes apstrāde padara bildi asociatīvu ar filmas varones īpašībām. 

Pārsteigta, izbrīnīta, pieķerta.

Vienkārša, patiesa, skaista un smaidīga, taču kaut kas iespējams slēpjās aiz šī skatiena, es teiktu, ka šis ir skatiens kurš saka "man kaut kas ir aiz ādas". 

Atspoguļo bailes un kautrīgumu, taču ir redzama bērnišķība un mīļums. 

Urbānā vide un apkārtne

Jau biju kādreiz staigājis apkārt un darījis ko līdzīgu ar fotogrāfēšanu saistītu, taču neskatoties uz to, ka verbūt nefotografēju profesionāli, man patika to darīt, jo tas ir jauks process. Staigāt apkārt un paskatīties uz lietām nedaudz citādi, padarī tās interesantākas nekā tās patiesībā ir. Staigājot pa apkārt esošo vidi, nonācu pie šādām bildēm. 

Nekomforta zona

Viens no uzdevumiem bija nofotogrāfēt ko tādu, kas prasa piepūli, jeb ir sarežģīti to fotogrāfēt. Katram cilvēkam ir savi uzskati par to kas ir sarežģīts. 

Kaķis ir zināms kā ļoti kustīga būtne, it īpaši manējais. Tā kā man nebija bilde ar savu kaķi, nolēmu to iekļaut  mājasdarba procesā un noķert kādu skaistu kadru arī ar kaķi. Varbūt nebija pārāk sarežģīts kadrs, taču noķert kaķi kamēr tas ir mierīgs viegli nebija. 

Šajā kadrā gribēju attēlot to, ka realitāte, ne vienmēr ir tāda, kāda tā mums izskatās. Izklausās ļoti abstrakti, taču ja pievērš uzmanību ūdenim glāzē, tad tas "loka" fonu, padarot to citādu nekā tas patiesībā ir. Uzskatu, ka labi izdevās šo efektu panākt, tā kā fons redzams tiešā kontrastā salocītajam glāzes fonam, kas labi ļāuj salīdzināt īstenību ar ūdensglāzē izlocīto realitāti.

Sekojošajās divās bildēs izvēlējos sev uzdevumu nofotografēt tekstūru. Zināms, ka tekstūru bildes vienmēr ir vairāk, vai mazāk plaknē un neatspoguļo dziļumu. Sarežģītais uzdevums bija tekstūra veida fotogrāfijā ieviest dziļumu, ko arīizdevās realizēt pēc ilgākas klejošanas pa apkārtni.

Arī šajā bildē attēlota dziļuma spēle tekstūrā.

Visas šīs bildes vieno viena lieta - krāsa. Šis bildes izsatītos citādāk bez krāsas, kas arī bija mana pirmā bloga ieraksta galvenā doma, ka pildot jebkurus uzdevumus, īpašu uzmanību pievērsīšu krāsai. Šķiet šajās bildēs, mani apmierina tas, kā izceltas krāsas un jāsaka, ka bildes pašam šķiet patīkamas.

Bildes kuras iedvesmo.

Man fotogrāfijās vienmēr svarīgas bijušas krāsas un gaisma. Iespējams, ka gaisma man pat ir mazāk svarīga, kas ir pretēji lielākajai daļai fotogrāfu uzskatiem. Skatoties uz fotogrāfijām, man ienāca prātā vēlme atkārtot līdzīgu krāsu spēli, jeb padarīt krāsas bildēs spilgtākas nekā tās ir, pateicoties tieši šīm bildēm iedvesmojos savam tālākajam uzdevumam. Krāsu dažādība manī izraisa interesi, kas arī ir tas, kādēļ man patīkami skatīties uz zemāk esošajām bildēm.